Kur dzīvo? Mazās kuplastes
ir sastopamas visdažādākajos meža veidos, kā arī parkos, dārzos, kapsētās un
citos lielākos apstādījumos. Īpašu priekšroku dod skujkoku un jauktu koku
mežiem – iespējams, pieejamo čiekuru un dažādu sēkliņu dēļ.
Kā dzīvo? Ja
apkārt vienmēr ir pietiekoši daudz ēdamā un maz barības konkurentu un
ienaidnieku, vāveres labprāt izvēlas dzīvot noteiktā vietā. Ziemās dzīvo pa
vienai, bet vasarās – ģimenēs. Turklāt ģimene vāverēm var būt ne tikai viena
vien – dažkārt iespējams arī otrais un trešais mazuļu metiens vienā siltajā
sezonā. Čaklas gan tās vāveru mammas, uzņemoties tik daudzu bērnu audzināšanu!
Savas guļamās un bērnu auklējamās migas kuplastes nereti izvēlas iekārtot putnu
būrīšos vai koku dobumos. Ja gatavu dzīvokļu nav, tad taisa pašas no sīkiem zariņiem,
sausas zāles, lapām, sūnām un ķērpjiem. Ziemās, ja gaisa temperatūra noslīd zem -200C vai ilgstoša sniegputeņa
gadījumā, vāveres migu var neatstāt pat vairākas dienas.
Ko ēd? Vāveres
ir sēklēdājas, kuru ēdienkartē ietilpst skuju koku čiekuru
sēklas, rieksti, zīles, egļu, priežu, retāk lapu koku, pumpuri, dažādas
cepurīšu sēnes, kā arī meža ogas, dārza augļi un kauleņaugļu sēklas. Vāverēm
raksturīga barības krājumu veidošana un ēdiena slēpšana (īpaši rudeņos).
Vai zināji?
- Pārvietojoties
no koka uz koku, var izdarīt pat piecus metrus tālus lēcienus, bet lecot no
koka zemē slīpā trajektorijā, var noplanēt arī 10-15 metrus. Lēcienu laikā kuplā
aste kalpo kā stūre. Lēkājot pa kokiem, vāverēm ļoti svarīga ir labā
redze, lai nekļūdīgi varētu novērtēt attālumu un pareizo piezemēšanās trajektoriju.
- Vajadzības
gadījumā vāveres labi peld.
- Vāveru
priekšķepām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām – 5.
- Vāveru
asie priekšzobi aug visu mūžu. Graužot dažādu barību, tie nepārtraukti tiek
uzasināti un turēti gatavībā kādam īpaši cietam riekstam. Apakšējiem priekšzobiem
ir īpaši muskuļi, kas zobus var saspriest ciešāk kopā un atslābināt - tas lieti
noder iegraužoties stiprajos lazdu riekstu vai ozolzīļu apvalkos.
- Vāveres itin labi satiek un mēdz sadarboties ar sīļiem, krustknābjiem un dzeņiem gardākā barības kumosa ieguvē.
- Vāveres zinātniskais ģints nosaukums Sciurus radies no grieķu
valodas (“skia” - ēna un “oura” - aste) un jēdzieniski nozīmē
“dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā”.
Līgatnes
dabas takās šobrīd mitinās četras vāveres.