LĪGATNES DABAS TAKAS

Kā dzīvo? Ūpji savas ligzdas nevij, olas tiek dētas uz zemes, visbiežāk pie koka saknēm, nelielā ieplakā vai bedrē. Var ligzdot arī lielos koku dobumos, smilšakmens alās un lielo plēsīgo putnu pamestajās ligzdās (kas gan notiek samērā reti). Ūpji ir ļoti jutīgi pret traucējumiem un ātri var pamest savu perējumu, ja jutīsies apdraudēti. Olu skaits dējumā atkarīgs no pieejamās barības daudzuma apkārtnē. Ūpēniem, kuri tikko izšķīlušies, acis ir ciet – tās atveras tikai pēc divām dienām. Ligzdu jaunuļi pamet apmēram piecu nedēļu vecumā, spēju lidot iegūst aptuveni 52 dienu veci. Abi vecāki par mazuļiem rūpējas līdz 3-4 mēnešu vecumam. Rudenī ūpēni mājas pamet pavisam, lai atrastu paši savu teritoriju.

Ko ēd? Visu ko! Tā barības sastāvā ietilpst gan peļveidīgie grauzēji, dažādi sīki zīdītājdzīvnieki (truši, zaķi, kaķi, eži, zebiekstes un citi), gan dažādas putnu sugas (ieskaitot dzeņus, vārnas, irbes, pīles, zosis, pūces, plēsīgie putni), kā arī abinieki, rāpuļi, zivis, kukaiņi un sliekas. Savus upurus medī ar lieliskās dzirdes palīdzību, sēžot uz kāda koka zara vai cita paaugstinājuma, kā arī pārlidojot teritoriju. Dažkārt putnus medī arī lidojuma laikā.

Vai zināji? 

Ūpju tēviņu dobjais, monotonais un zemais riesta sauciens labā laikā ir sadzirdams pat līdz 5 km attālumam. Ūpjus bieži var atklāt pēc balss. Šo putnu lidojums ir lēns, ļoti kluss un zems, izmantojot gaisa straumes, spārni kopā tiek sasisti reti.

Ar ko ūpi atšķirt no citām pūču sugām? Ūpi galvenokārt var pazīt pēc tā izmēriem – tas ir lielākais pūčveidīgais putns Latvijā. To raksturo uz galvas esošās „ausis” – dekoratīvie spalvu pušķi, lielās oranžās acis un brūni raibais vai dzeltenbrūnais, maskējošais apspalvojums.

Kopīgais pūču dzimtas putniem

• Medījumu pūces apēd kādā drošākā vietā virs zemes, piemēram, koka zarā, iepriekš nodurot ar saviem asajiem nagiem. Mazāka izmēra upuri tiek norīti veseli (ar visām spalvām, matiem, kauliem un nagiem), ar galvu pa priekšu, bet izmēros lielākus dzīvniekus, arī tad, ja tie domāti mazuļu izbarošanai, pūces ar knābja palīdzību saplosa pa gabaliem. Pēc medījuma sagremošanas, pūces veido atrijas – kamolā savijušās nesagremotās ēdiena paliekas. Ja medījuma bijis ļoti daudz, viss vienā reizē neapēstais tiek paslēpts.
• Visas pūces ir tālredzīgas un slikti redz objektus, kas atrodas to degungalā – tādēļ pie pūču knābjiem ir īpašas jutīgas spalviņas, ar kuru palīdzību tās aptausta savu medījumu. Pūcēm, salīdzinot ar dienas plēsīgajiem putniem, ir laba binokulārā redze – abu acu redzes leņķis pārklājas par 50-70%, kamēr citiem putniem tikai par 30-50%. Pūces savu galvu var kustināt uz visām pusēm līdz pat 270°.
• Vairākām pūcēm viena auss atvere ir novietota augstāk nekā otra. Īpaši tas raksturīgs izteikti naktī aktīvām sugām, kā piemēram, plīvurpūcei un bikšainajam apogam, arī urālpūcei.  Savas unikālās ausis pūces izmanto, lai noteiktu potenciālā upura atrašanās vietu, kas ar acīm nav redzams, jo uzturas zem lapām, sniega vai zemsedzes augājā. Kad pūce sadzird upura radīto troksni, tā spēj precīzi noteikt skaņas virzienu, jo skaņa nonāk nedaudz atšķirīgā laikā labajā un kreisajā ausī. Pēc tam pūce pagriež galvu tā, lai skaņa nonāktu abās ausīs vienlaicīgi. Tad ir skaidrs, ka objekts atrodas tieši priekšā.
  
• Visas pūces briesmu brīžos spēj sabozt spalvas uz augšu, it kā kļūstot lielākas, un šņākdamas cenšas iebiedēt savu uzbrucēju.
• Vairākām pūču sugām ir raksturīga olu dēšana un perēšana reizē. Šī iemesla dēļ pūču ligzdās vienlaicīgi var būt dažāda vecuma putnēni. Ja vecākiem trūkst barības, tie izbaros un izaudzinās tikai vienu, vecāko mazuli. Stiprākais putnēns nereti var nogalināt un apēst savus brāļus un māsas. To sauc par kainismu.
• Pūces ir teritoriāli putni, vismaz ligzdošanas sezonas laikā pastāvīga teritorija ir visām sugām. Lielākoties tās ir monogāmas - ligzdošanas sezonā tām ir tikai viens partneris, kuru vairākas sugas saglabā pat uz mūžu. Piemēram, meža pūces katru gadu ligzdošanas sezonas sākumā atkal satiekas ar savu pastāvīgo partneri savā ligzdošanas teritorijā jeb iecirknī.
• Pārsvarā pūces medī un ir aktīvas naktīs un krēslas stundās, retos gadījumos arī dienā.
• Olas pūcēm perē tikai mātītes, taču par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Vairāku sugu (piemēram, urālpūces un meža pūces) jaunie pūčulēni ligzdu pamet vēl kārtīgi neapspalvojušies, taču uzturas tās tuvumā kamēr pilnībā pieaug.
• Visas pūces neapšaubāmi tiek uzskatītas par gudrības, zināšanu un vieduma simbolu. Citās kultūrās atkal saistītas ar nāvi, sērām, maģisku varu un ļaunumu. Nereti tieši pūces nes ziņas no Aizsaules, piemēram, par tuvinieka aiziešanu.

Līgatnes dabas takās dzīvo ūpju pāris.