Kur dzīvo? Latvijas vismazākie pārnadži ir sastopami teju visur –
gan visdažādākajos mežos, pļavās, lauksaimniecības zemēs un pat piemājas
dārzos. Taču vislabāk stirnām patīk mitināties mežainās vietās, kur bagātīgi
aug brūklenāji un mellenāji, dažādi garšīgi lakstaugi, avenāji un citi krūmāji.
Kā dzīvo? Šiem
dzīvniekiem patīk dzīvot noteiktā vietā, ģimenēs, nelielās grupās vai bariņos.
Vientuļnieki ir vien vecāki āži ārpus riesta perioda. Rudenī, lai vieglāk
pārlaistu aukstos ziemas mēnešus, stirnas var apvienoties lielākos baros, līdz
pat 20-30 dzīvnieku.
Stirnām
mīlestības laiks ir vasarā – jūlijā, augustā. Mazie stirnēni dzimst tikai
nākamā gada maijā – jūnijā. Stirnu mammām
ir raksturīgs ilgs latentais jeb aizkavētais grūtniecības periods. Tas nozīmē,
ka vasarā apaugļotā olšūna brīvi "peld” dzemdē, bez implantācijas, un embrija
šūnu veidošanās norisinās ļoti lēni. Auglis piestiprinās dzemdes sienai tikai
decembrī. Turpmākos mēnešus tas attīstās normālā ritmā. Latentā grūtniecība
palīdz izvairīties no mazuļu dzimšanas gada aukstajos mēnešos.
Piedzimstot mazo
stirnēnu kažociņš ir klāts ar gaišiem, raibiem plankumiņiem. Tas palīdz mazuļiem maskēties meža ainavā, paliekot
nepamanāmiem svešām acīm.
Ko ēd? Stirnas
ir augēdājas, ar vairāk nekā 250 uzturā izmantojamo augu sugu skaitu.
Viņas ēd dažādus lakstaugus, sīkkrūmus, koku un krūmu zarus, lapas un pumpurus.
Nedaudz, šad un tad, pamielojas arī ar ķērpjiem, papardēm, sēnēm un ozolzīlēm.
Stirnas ļooooti labprāt našķojas ar mūsu dārzu un lauku gardumiem – zirņiem,
saldo lupīnu, sarkano āboliņu, ziemāju zelmeņiem, āboliem un citiem dārzeņiem.
Stirnas ir atgremotājas – apēsto augu barību tās norij gandrīz veselu,
bez sakošļāšanas. Vēlāk, atpūtas brīžos, tās to atrij un rūpīgi sakošļā
otrreiz. Pēc tam gremošanas procesi turpinās tālāk kuņģī.
Vai zināji?
- Stirnas ir Latvijā visbiežāk sastopamie
pārnadžu kārtas dzīvnieki.
- Stirnas ir mazākie Latvijā sastopamie briežu
dzimtas dzīvnieki.
- Stirnas ir pārnadži – ejot tās vienmērīgi
balstās uz diviem galvenajiem pirkstiem (trešā un ceturtā).
- Briesmu brīžos izbiedētas stirnas nereti izdot
zemas, dobjas un rejošas skaņas.
- Bēgot stirnas cita citai rāda savu astes
„spoguli” – gaišo kažoka laukumu pie astes. Tas kalpo kā vizuāls brīdinājuma
signāls un bēgšanas virzienrādītājs citām bara loceklēm.
- Stirnām
ir teju vismazākās astes no visiem briežu dzimtas dzīvniekiem.
- Pēc
stirnu tēviņu ragu žuburu skaita nevar noteikt dzīvnieka vecumu!
- Atšķirībā
no citiem briežu dzimtas dzīvniekiem, stirnu tēviņi pēc ragu nomešanas gandrīz
uzreiz sāk audzēt jaunus.
- Stirnas
tiek uzskatītas par smalkiem un gracioziem dzīvniekiem.
- Stirnas ir populāri medību dzīvnieki. Galvenā
trofeja - ragi.
- Slavenais grāmatu pasaku tēls Bembijs
pirmsākumos bija veidots kā stirnu buciņš, kuru Volta Disneja animācijas filma
vēlāk pārvērta briedī.
- Stirna ir Zviedrijas provinces Västmanlandes
dzīvnieks.
- Latīņu, Kārļa Linneja dotais stirnas sugas
vārds Capreolus capreolus nozīmē “mazā kaza”.
Mīti un patiesība Stirnu tēviņiem ragi sāk
attīstīties jau pirmajā dzīves gadā, rudenī. Pieaugušiem stirnu āžiem tie sāk
augt janvārī - februārī. Augšanas procesā ragi ir samērā “mīksti” un klāti ar jaunu, pūkainu ādiņu.
Vēlāk ragi sacietē, āda atmirst, un aprīlī - maijā no ragiem tiek noberzta.
Parasti uz riesta laiku jūlijā galvas rota ir pilnīgi tīra. Tēviņi ragus met
oktobrī - novembrī. Pēc ragu žuburu
skaita nevar noteikt stirnu vecumu!
Rasa