Kur dzīvo? Latvijā staltradži apdzīvo dažādus meža biotopus, kas
nereti mijas ar izcirtumiem, pļavām un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm.
Mežsaimnieki un lauksaimnieki uz staltbriežiem nereti skatās ar niknu aci, jo
pārnadži mēdz nodarīt postījumus cilvēku rūpīgi audzētajām kultūrām.
Kā dzīvo? Staltbrieži
ir ģimeņu un baru dzīvnieki, turklāt ļoti konservatīvi – tikai lieli traucējumi
liks tiem izvākties no iemīļotās dzīves vietas. Ja kopā dzīvo vidēji 6-12
indivīdu, neiztikt arī bez savas noteiktas hierarhijas sistēmas. Vientuļu dzīvi
vada pārsvarā tikai pieauguši buļļi bez sava bara.
Rudeņos,
staltbriežu riesta periodā, mežos nereti dzirdama skaļa baurošana – īpaši skaidrās un aukstās naktīs. Tā briežu
tēviņi cenšas piesaistīt mātīšu uzmanību, kā arī ziņot sāncenšiem par savu
spēku, varenību un tiesībām pāroties. Aktīvākajā riesta laikā staltbriežu tēviņi
gandrīz neko neēd. Riesta cīņas starp spēcīgākajiem buļļiem mēdz būt ilgas un
nežēlīgas.
Pavasarī dzimušo briedēnu kažoks ir izraibināts ar gaišiem lāsumiem – tie lieti noder,
lai paslēptos apkārtējā vidē. Staltbriežu māte ar jaundzimušo sākumā turas
atsevišķi, bet, kad mazulis paaudzies, kļuvis spēcīgāks un spējīgs sekot, māte
ar bērnu pievienojas savam sākotnējam baram. Bars var pajukt rudenī, sākoties
riesta laikam, kad vecākie buļļi padzen jaunos. Tie vēlāk veido paši savas
grupas vai barus.
Ko ēd? Staltbrieži
ir augēdāji un atgremotāji – apēsto barību tie norij gandrīz veselu, bez sakošļāšanas.
Vēlāk, atpūtas brīžos, staltbrieži to atrij un rūpīgi sakošļā vēlreiz, pēc tam
gremošanas procesi tālāk turpinās kuņģī.
Savu atrijamo „košļeni”
staltbrieži veido no vairāk nekā 226 augu sugām, tajā skaitā dažādiem
zālaugiem, kultūraugiem, kokaugiem, sīkkrūmiem, ķērpjiem, papardēm un sēņu
sugām.
Vai zināji?
- Staltbriedis ir viens no augumā lielākajiem
briežu dzimtas pārstāvjiem.
- Staltbriedim ir vairāk kā 9 pasugas.
- Staltbrieži ir pārnadži – ejot tie vienmērīgi
balstās uz diviem galvenajiem pirkstiem (trešā un ceturtā).
- Staltbrieži pārsvarā dzīvo ģimeņu grupās vai
baros.
- Riesta
laikā skaļi baurojot staltbriežu tēviņi cenšas piesaistīt mātīšu uzmanību, kā
arī ziņot sāncenšiem par savu spēku, varenību un tiesībām pāroties.
- Pastāv
uzskats, ka briežu ragi ir vieni no visātrāk augošiem kaulaudiem uz Zemes.
- Visiem
briežu dzimtas dzīvniekiem ir ļoti laba oža un dzirde – tie var saklausīt daudz
augstākas frekvences skaņas kā cilvēks.
- Staltbrieži
ir lieliski lēcēji un peldētāji.
- Ik
pa laikam nolaizot savu degunu, briežu dzimtas dzīvnieki uztur to mitru. Tas
palīdz smaržu molekulām pieķerties pie tā un pārnadžiem labāk saostīt apkārtni.
- Staltbrieži
ir iecienīti medību dzīvnieki gaļas un vērtīgo ragu - trofeju dēļ.
- 18.- 19. gs. otrajā pusē īpaši populāri bijuši briežu
jeb “iršu” dārzi (turēšanas aploki) muižu parkos.
- Staltbriedis ir Zviedrijas provinces Skånes
dzīvnieks.
- Eiropā atrastie alu zīmējumi, kuros attēloti
brieži, datējami vairāk kā 40 miljonus gadu atpakaļ.
- Amerikā dolāru naudaszīmes nereti tiek sauktas
kā “bucks” (buks, tēviņš), jo 18. un 19. gs. briežu āda tika izmantota kā
valūta.
Mīti un patiesība Staltbriežu tēviņiem
ragi sāk attīstīties jau pirmajā dzīves gadā. Pieaugušiem buļļiem tie aug no
maija līdz jūlijam - augustam. Augšanas procesā ragi ir samērā „mīksti” un
klāti ar jaunu, pūkainu ādiņu. Vēlāk (augusta pirmajā pusē) galvas rota sacietē
un āda tiek noberzta. Apmēram 3 nedēļas pirms riesta sākuma, septembrī, ragi ir
pilnīgi tīri. Staltbrieži ragus met laika posmā no marta līdz pat maijam.
Pēc staltbriežu buļļu ragu žuburu skaita
nevar noteikt to vecumu!
Līgatnes dabas takas
Staltbriedis (Cervus elaphus)
