Kur dzīvo? No visām 12 pasaulē mītošajām kūmiņu sugām, rudā lapsa
ir tas dzīvnieks, kurš spējīgs izdzīvot teju jebkur – mežos, pļavās, kalnainos
apgabalos, tuksnešainās vietās, ledājos un pat pilsētās. Rudās lapsas var piemēroties dzīvei visdažādākajās vidēs un apgabalos.
Kā dzīvo? Lapsas ir nometnieces, kas dzīvo gan monogāmos
pāros, gan ģimenēs (viens tēviņš + divas līdz piecas mātītes vai mātīte kopā ar
citām mātītēm – palīdzēm, kuras pašas nevairojas), gan atsevišķi pa vienai.
Katrai lapsai ir sava teritorija, kurā tā izmanto
vairākas
alas. Ja kādam atņemamu vai brīvu alu nav, nākas rakt pašai. Nereti blakus lapsas
alai redzams apmēram divus metrus garš,
noapaļots zemes izsviedums, kas radies mītnes saimniecei veicot pavasara
ģenerāltīrīšanu. Pie kūmiņa mājām šad un tad var atrast vecus kaulus un
neapēstas barības paliekas.
Rudās lapsas oficiāli darbojas galvenokārt nakts un
krēslas stundās, taču, ja jūtas droši, kurkst vēders vai vienkārši ir
garlaicīgi, vērojamas arī dienā. Lapsas izceļas ar pozitīvo lomu sīko grauzēju
izplatības ierobežošanā, kalpojot par vides sanitāriem.
Ko ēd? Uzturā lieto pat līdz 300 dažādu dzīvnieku sugu,
kas galvenokārt tomēr ir peļveidīgie grauzēji, uz zemes perējošie putni un to
olas, zaķi, mājputni, dažādi kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki,
abinieki, rāpuļi un augu barība. Nereti
mēdz mest kāru aci arī uz stirnu mazuļiem, nepieskatītām kaķu (un suņu) barības
bļodiņām.
Vai zināji?
- Rudā lapsa ir augumā lielākā un atpazīstamākā no visām lapsu sugām.
- Rudā lapsa ir otrs izplatītākais sauszemes zīdītājs pasaulē.
- Rudajai lapsai ir 45 pasugas.
- Starp visām plēsēju sugām, rudajai lapsai ir vislielākais
ģeogrāfiskais izplatības areāls.
- Lapsas spējīgas pielāgoties un izdzīvot dažādās vidēs un apstākļos.
- Lapsas ir introducētas Austrālijā un Folklenda salās.
- Lapsu ievešana Jaunzēlandē ir aizliegta ar likumu.
- Lapsu kuplā, garā aste kalpo kā stūre un palīdz noturēt līdzsvaru
skrienot, peldot vai strauji mainot virzienu.
- Rudo lapsu kažoka krāsojums ne vienmēr ir izteikti ruds. Tas var
variēt dažādu toņu nokrāsās.
- Lapsām ir izcila dzirde – peles pīkstēšanu tās var sadzirdēt no 140
metru attāluma.
- Vajadzības gadījumos lapsas ir labas peldētājas.
- Ļoti uzņēmīgas pret kašķi un trakumsērgu - var veicināt šo slimību
un parazītu izplatību.
- Vajadzības gadījumā lapsas spēj uzskriet zemu koku zaros.
- Lapsas spēj pārlēkt līdz diviem metriem augstiem šķēršļiem.
- Lapsas spējīgas izdot daudz dažādu skaņu, arī riet kā suns.
- Lapsām ir plaša ēdienkarte, kas sastāv no gaļas, augu barības,
ogām, putnu olām, bezmugurkaulniekiem un citām lietām.
- Lapsas ir populāri medību dzīvnieki (piemēram, kažoku, sporta,
parazītu un slimību ierobežošanas dēļ).
- Lapsas nesakošļā ēdienu. Tā vietā barība ar zobiem tiek sadalīta
mazos, viegli norijamos kumosos.
- Lapsas esot spējīgas sajust Zemes magnētisko lauku.
- Lapsas skrienot var sasniegt līdz 50 km/h.
- Populārā deja fokstrots jeb “lapsas solis” radies no raksturīgās
lapsu pāra riesta “dejas” (rotaļas abiem stāvot divkājās).
- Lapsām ir vairākas līdzības ar kaķiem, piemēram, daļēji ievelkami
nagi un vertikālas acu zīlītes.
- Krievijā radīta pieradināta (domesticēta) rudās lapsas forma.
- Lapsa vairākās kultūrās
saistīta viltību, gudrību, ātru domāšanu, piemērošanās spēju un izveicību.
- Latviešu folklorā lapsas ir gudras un viltīgas, taču arī pašlabuma meklētājas un citu
izjokotājas.
- Lapsas vārda izcelsme
daudzās valodās radusies apzīmējot dzīvnieka kuplo un biezo asti.
Līgatnes dabas taku lapsu voljerā šobrīd mājo viena lapsa.
