LĪGATNES DABAS TAKAS

Kā dzīvo? Pārsvarā – pa vienam. Tikai vairošanās un mazuļu audzināšanas laikā zaķi meklē citu zaķu sabiedrību. Un arī uz salīdzinoši īsu brīdi. Par zaķēniem rūpējās tikai māte, kas izpaužas kā mazo pabarošana un skriešana tālāk savās darīšanās. Jau aptuveni mēneša vecumā jaunais zaķis uzsāk patstāvīgu dzīvi.

Ko ēd? Zaķi ir izteikti zālēdāji ar ļoti plašu barības spektru. Ko tad nozīmē plašs? Pienenes, āboliņš, dažādas graudzāles, kāpostu, tauriņziežu un asteru dzimtas augi, pākšaugi, kukurūza, zālāji un labība, sakņaugi, dārzeņi, koku un krūmu miza, zari, jaunie dzinumi, pumpuri.

Vai zināji? 

• Pasaulē ir 32 zaķu sugas.
• Pelēkais zaķis ir viens no lielākajiem zaķiem pasaulē.
• Pelēkajam zaķim ir aptuveni 16 pasugas.
• Zaķi ir ļoti savrupi, uzmanīgi un piesardzīgi dzīvnieki.
• Zaķi aktīvi galvenokārt nakts un krēslas stundās, dienas laiku pavadot mazāk vai vairāk nekustīgi guļot.
• Nepieciešamības gadījumā, piemēram, palu laikā, zaķi labi peld.
• Zaķi ir tuvredzīgi. Pati redze ļoti vāja – tālumā zaķi var izšķirt vien kustīgus objektus.
• Zaķu redzes leņķis ir plašs - nepakustinot galvu tie var skatīties visos virzienos.
• Zaķu priekšzobi graušanas dēļ aug nepārtraukti.
• Zaķu garās, spēcīgās pakaļkājas, lielās nāsis un sirdis ir pielāgojumi ātrai skriešanai.
• Briesmu brīžos spējīgi pārvietoties ar 50 km/h lielu ātrumu, izdarot spējus sānlēcienus un virziena maiņas, tādā veidā nogurdinot savu vajātāju.
• Zaķi ir uzņēmīgi pret dažādām slimībām un bieži ir to nēsātāji un izplatītāji.
• Riesta laikā starp tēviņiem vērojamas interesantas cīņas jeb boksa mači – tie saslejas pakaļkājās un izdara sitienus ar priekškājām.
• Tēviņi riesta laikā mēdz izdot svilpojošas skaņas un ar pakaļkājām sist (bungot) pa zemi.
• Zaķu priekškājām ir pieci pirksti, pakaļkājām - četri.
• Zaķu garās ausis palīdz tiem atvēsināties karstā laikā.
• Zaķiem ir raksturīga koprofāgija jeb savu ekskrementu ēšana. Tas gremošanas sistēmā ļauj ēdienu pārstrādāt pilnībā un palīdz labāk uzsūkties dažādām barības minerālvielām.
• Zaķi mēdz grauzt briežu, aļņu un stirnu ragus un skrubināt dzīvnieku skeleta atliekas, tādā veidā uzņemot organismam nepieciešamās minerālvielas.
• Lai atbrīvotos no ādas parazītiem, zaķi mēdz pērties un vārtīties smiltīs.
• Ļoti retos gadījumos pelēkais zaķis var krustoties ar balto zaķi, radot neauglīgus pēcnācējus.
• Zaķi, atšķirībā no trušiem, nerok alas, bet gulēšanai veido (izkasa) nelielas iedobes zemē.
• Zaķiem ir 48 hromosomas, trušiem - tikai 44.
• Zaķi ir medību dzīvnieki.
• Daudzviet zaķi un truši tiek asociēti ar Mēnesi un saukti par Mēness dzīvniekiem. Tie simbolizē arī auglību, veiklību, attapību, modrību un maģisku spēku.
• Anglosakšu pavasara dieviete Ēostre saistīta ar zaķi, tādēļ šis dzīvnieks kļuvis par Pavasara saulgriežu jeb Lieldienu simbolu.
• Angļu teiciens “traks kā marta zaķis” cēlies no zaķu riesta laika uzvedības pavasaros.

Mīti un patiesība

Baltais zaķis nav pelēkā zaķa ziemas "versija". Tās ir divas dažādas sugas! Kā atšķirt pelēko zaķi no baltā zaķa? Baltais zaķis ir nedaudz mazāks un druknāks par pelēko zaķi, ar īsākām ausīm, kājām un asti, turklāt bez raksturīgā melnā plankuma astes augšpusē kā tas ir pelēkajam zaķim. Pelēkā zaķa apmatojums cauru gadu ir pelēcīgos toņos, kamēr baltais zaķis ziemā ir balts, bet vasarā tērpjas brūnganā kažokā. Pelēkais zaķis pārvietojas ar garākiem lēcieniem, pakaļkājas izsviežot tālāk uz priekšu nekā to dara baltais zaķis. Pelēkais zaķis cilpas met retāk un tās ir lielākas.

Zaķu mammas nemēdz barot svešus zaķēnus! Katra māte zīda tikai savus mazuļus.

Līgatnes dabas taku zaķi lielāko savas dzīves daļu tie pavada spēlējot paslēpes ar zvērkopjiem, stirnām, kraukļiem un visiem pārējiem citu sugu pārstāvjiem. Reizēm apmeklētājiem redzami mielojamies savā barotavā vai kāda iztraucēti skrienam pa voljēru. Toties Līgatnes dabas taku dzīvnieku kopēji, pateicoties šiem neredzamības ekspertiem, ir lieliski iemanījušies atšķirt vienkāršu pērnās zāles kušķīti no tāda, kam ir arī acis...