Kur dzīvo? Kā liecina pats sugas nosaukums, šī pūce visbiežāk
sastopama skrajākos skuju koku un lapu koku mežos, parkos, kapsētās, koku
alejās, dažādās mozaīkveida ainavās, taču galvenokārt vietās, kur atrodami
veci, dobumaini koki. Nereti novērojama arī apdzīvotu vietu tuvumā.
Kā dzīvo? Tā kā
meža pūces ir aktīvas galvenokārt naktīs, dienas laikā tās parasti tup kādā
koka zarā, cieši pie stumbra un snauž. Šādas guļošas pūces bieži atklāj citi
putni, kuri cenšas ienaidnieces aizdzīt, bet parasti visi mēģinājumi tiek
ignorēti. Meža pūču balsis un kliedzieni dzirdami visu gadu, bet intensīvāk
tieši riesta laikā. Meža pūces savas ligzdas pašas nevij, bet gan cenšas izmantot jau
gatavas migas (vāveru un citu lielāku putnu), dobumainus kokus, ēku nišas,
pažobeles vai lielus putnu būrīšus.
Ko ēd? Meža pūce ir plēsēja, kuras ēdienkartes galvenā
sastāvdaļa ir sīkie peļveidīgie grauzēji. Uzturā lieto arī ciršļus, kurmjus,
zaķu mazuļus, vāveres, zvirbuļveidīgos putnus, vardes, ķirzakas, gliemjus,
vaboles, sliekas. Bada brīžos ēd arī kritušus dzīvniekus.
Vai zināji?
Meža
pūces labāk dzird tās skaņas, kas nāk no aizmugures. Viņām vienīgajām no visām
pūcēm ir kaut kas līdzīgs dzīvnieku ausu gliemežnīcām – pūces ausis ir apņemtas
ir īpašiem ādas izciļņiem, kuri savukārt klāti ar cietām spalviņām, kas labāk
uztver un raida skaņu. Visu to vēl aptver vēdekļveidīgs spalvu izkārtojums, kas
atrodas ausu atveru priekšā ap pūces acīm.
Ar ko meža pūce atšķiras
no citām pūcēm? Salīdzinot ar citiem pūčveidīgajiem putniem, meža
pūcei ir taisnāki spārni, kas lidojot tiek vicināti krietni retāk. Turklāt
lidošanas augstums ir daudz lielāks. Pats lidojums ir samērā pasmags, īpaši
uzsākot. Taču vienalga kluss, kā jau visiem pūču dzimtas putniem.
Kopīgais pūču dzimtas putniem
- Medījumu pūces apēd kādā drošākā vietā virs zemes, piemēram, koka zarā, iepriekš nodurot ar saviem asajiem nagiem. Mazāka izmēra upuri tiek norīti veseli (ar visām spalvām, matiem, kauliem un nagiem), ar galvu pa priekšu, bet izmēros lielākus dzīvniekus, arī tad, ja tie domāti mazuļu izbarošanai, pūces ar knābja palīdzību saplosa pa gabaliem. Pēc medījuma sagremošanas, pūces veido atrijas – kamolā savijušās nesagremotās ēdiena paliekas. Ja medījuma bijis ļoti daudz, viss vienā reizē neapēstais tiek paslēpts.
- Visas pūces ir tālredzīgas un slikti redz objektus, kas atrodas to degungalā – tādēļ pie pūču knābjiem ir īpašas jutīgas spalviņas, ar kuru palīdzību tās aptausta savu medījumu. Pūcēm, salīdzinot ar dienas plēsīgajiem putniem, ir laba binokulārā redze – abu acu redzes leņķis pārklājas par 50-70%, kamēr citiem putniem tikai par 30-50%. Pūces savu galvu var kustināt uz visām pusēm līdz pat 270°.
- Vairākām pūcēm viena auss atvere ir novietota augstāk nekā otra. Īpaši tas raksturīgs izteikti naktī aktīvām sugām, kā piemēram, plīvurpūcei un bikšainajam apogam, arī urālpūcei. Savas unikālās ausis pūces izmanto, lai noteiktu potenciālā upura atrašanās vietu, kas ar acīm nav redzams, jo uzturas zem lapām, sniega vai zemsedzes augājā. Kad pūce sadzird upura radīto troksni, tā spēj precīzi noteikt skaņas virzienu, jo skaņa nonāk nedaudz atšķirīgā laikā labajā un kreisajā ausī. Pēc tam pūce pagriež galvu tā, lai skaņa nonāktu abās ausīs vienlaicīgi. Tad ir skaidrs, ka objekts atrodas tieši priekšā.
- Visas pūces briesmu brīžos spēj sabozt spalvas uz augšu, it kā kļūstot lielākas, un šņākdamas cenšas iebiedēt savu uzbrucēju.
- Vairākām pūču sugām ir raksturīga olu dēšana un perēšana reizē. Šī iemesla dēļ pūču ligzdās vienlaicīgi var būt dažāda vecuma putnēni. Ja vecākiem trūkst barības, tie izbaros un izaudzinās tikai vienu, vecāko mazuli. Stiprākais putnēns nereti var nogalināt un apēst savus brāļus un māsas. To sauc par kainismu.
- Pūces ir teritoriāli putni, vismaz ligzdošanas sezonas laikā pastāvīga teritorija ir visām sugām. Lielākoties tās ir monogāmas - ligzdošanas sezonā tām ir tikai viens partneris, kuru vairākas sugas saglabā pat uz mūžu. Piemēram, meža pūces katru gadu ligzdošanas sezonas sākumā atkal satiekas ar savu pastāvīgo partneri savā ligzdošanas teritorijā jeb iecirknī.
- Pārsvarā pūces medī un ir aktīvas naktīs un krēslas stundās, retos gadījumos arī dienā.
- Olas pūcēm perē tikai mātītes, taču par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Vairāku sugu (piemēram, urālpūces un meža pūces) jaunie pūčulēni ligzdu pamet vēl kārtīgi neapspalvojušies, taču uzturas tās tuvumā kamēr pilnībā pieaug.
- Visas pūces neapšaubāmi tiek uzskatītas par gudrības, zināšanu un vieduma simbolu. Citās kultūrās atkal saistītas ar nāvi, sērām, maģisku varu un ļaunumu. Nereti tieši pūces nes ziņas no Aizsaules, piemēram, par tuvinieka aiziešanu.
Meža pūce (Strix aluco)
Kripatiņa