Kā dzīvo? Latvijas mazākais suņu dzimtas dzīvnieks, izrādās, ir ļoti mīļš un uzticīgs partneris ne tikai savai otrajai pusītei, bet arī reiz izvēlētajai teritorijai. Jenotsuņi viens otru izvēlās visam mūžam un gandrīz visu dara kopā – meklē barību, pastaigājās, atpūšas, audzina pēcnācējus un pat ziemo! Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kuri dodas ziemas snaudā. Aukstos ziemas mēnešus, visbiežāk periodu no novembra līdz martam, tie pavada neaktīvā stāvoklī, daļējā ziemas miegā, un pārtiek no rudenī uzkrātajām tauku rezervēm. Taču atkušņu laikā, siltās dienās, jenotsuņi var pamosties un doties barības meklējumos. Iespējams, ziemas snauda ir skaidrojama ar jenotsuņa mazo, zemo augumu un īsajām kājām, kuru dēļ pārvietošanās dziļajā sniegā un barības atrašana (un noķeršana...) varētu būt apgrūtināta. 

Ko ēd? Šie dzīvnieki, lai gan skaitās plēsēji, ir izteikti visēdāji, kuru ēdienkarte mainās atkarībā no sezonas. Lielāko tiesu pusdienu šķīvja parasti sastāda dažādi peļveidīgie grauzēji, kukaiņi, abinieki, uz zemes ligzdojošie putni un to olas, augļi un ogas. No lauksaimniecības kultūrām labprāt mielojās ar auzām, kukurūzu, ķirbjiem un citiem zaļumiem.

Vai zināji?

• Jenotsuns ir mazākais suņu dzimtas pārstāvis Latvijā.
• Jenotsunim ir piecas pasugas.
• Jenotsuņu apmatojuma krāsojums sejas daļā ir līdzīgs tādai kā „maskai” – ar baltu purnu, baltu „vaigubārdu” un tumšiem laukumiem ap acīm.
• Briesmu brīžos jenotsuņi mēdz izlikties par beigtiem, pieplokot pie zemes, aizverot acis un sastingstot. Šādu jenotsuni viegli var noķert dzīvu. Reizēm jenotsuņi izdala arī izcili nepatīkamu smaku, lai aizbiedētu uzbrucēju.
• Latvijā jenotsuņi oficiāli introducēti 1948. gadā, taču manīti jau agrāk – ap 1943. gadu. Īstā jenotsuņu dzimtene ir Austrumāzija. Pie mums jenotsuņi ieviesti ar domu papildināt medījamo dzīvnieku klāstu.
• Atšķirībā no citiem suņu dzimtas dzīvniekiem, jenotsuņi īsti nerej – tā vietā tie izdod dažādas citas skaņas.
• Jenotsuņi patiesībā ir visēdāji, kuru ēdienkarte mainās atkarībā no sezonas.
• Jenotsuņi ir ļoti tīrīgi un kārtīgi – savas tualetes viņi ierīko un izmanto vienā noteiktā vietā, kur visa jenotsuņu grupa urinē un atstāj ekskrementus. Šo dzīvnieku sabiedriskajā dzīvē, savstarpējā komunikācijā un saziņā tualetēm ir svarīga loma.
• Jenotsuņi ir ļoti uzņēmīgi pret kašķi un trakumsērgu - var veicināt šo slimību un parazītu izplatību.
• Jenotsuņi viens otru kā pāri izvēlās visam mūžam un gandrīz visu dara kopā – meklē barību, pastaigājās, atpūšas, audzina pēcnācējus un pat ziemo.
• Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kuri dodas ziemas snaudā. Aukstos ziemas mēnešus, visbiežāk periodu no novembra līdz martam, tie pavada neaktīvā stāvoklī, daļējā ziemas miegā, kad pārtiek no rudenī uzkrātajām tauku rezervēm. Iespējams, ziemas snauda ir skaidrojama ar jenotsuņa mazo, zemo augumu un īsajām kājām, kuru dēļ pārvietošanās dziļajā sniegā un barības atrašana (un noķeršana) ir apgrūtināta. 
• Jenotsuni nereti jauc ar jenotu. Jenotsuņi un jenoti ir divas atšķirīgas dzīvnieku sugas. Jenoti dzīvo Amerikā. Jenotsuņa aste ir strupa un samērā vienkrāsaina, bet jenota – garāka un svītraina.
• Jenotsuns, lai izrādītu dominanci, izslej asti apgriezta U formā.
• Jenotsunim, salīdzinot ar citiem suņu dzimtas pārstāvjiem, ir neraksturīgi mazi zobi.
• Jenotsuns jeb Tanuki ir nozīmīgs tēls japāņu kultūrā, kur dzīvnieks attēlots kā nebēdnīgs maskēšanās un pārvēršanās meistars, reizēm būdams arī lētticīgs un izklaidīgs. Tanuki statujas Japānā ir redzamas pie daudziem tempļiem un restorāniem. Tanuki tēls atrodams arī daudzās filmās un video spēlēs.
• Jenotsuņa zinātniskais vārds radies no grieķu valodas (“nycto” - nakts un “ereutes” - klejotājs) un nozīmē “nakts klejotājs”.

Līgatnes dabas takās dzīvo divi jenotsuņi.

Bils

Līgatnes dabas takās kopš: 07.10.2022.