Eirāzijas bebrs (Castor fiber L.)

Īsa vizītkarte
Svars: 15-30kg, var sasniegt 40kg
Garums: bez astes 70 -100cm
Dzimumbrieduma iestāšanās: 2,3 gadu vecumā
Riesta laiks: janvāris - februāris
Grūtniecības ilgums: 100 - 110 dienas
Pēcnācēju skaits: 1 - 4 vienā metienā
Dzīves ilgums: vidēji 15 gadi
Dabiskie ienaidnieki: lapsas, lūši, vilki, lūši, lāči, jūras ērgļi
Sugas statuss Latvijā: Plaši izplatīta un ļoti bieži sastopama suga visā valsts teritorijā. 
Kur dzīvo? Bebri ūdenī jūtas daudz labāk kā uz sauszemes, tāpēc apdzīvo visa veida ūdenstilpes un ūdensteces. No koku zariem un dubļiem būvē kupolveida mītni, kurā iekārto vairākas istabas. Katrai telpai ir sava funkcija - pārtikas glabāšana, slēpšanās, miga sev un mazuļiem. Lai pasargātu sevi no plēsējiem, ieeja bebra mājā vienmēr atrodas zem ūdens līmeņa. Viena bebru ģimene aizņem apmēram 1km garu upes posmu. Savu teritoriju iezīmē ar izkārnījumiem un citus bebrus jau laikus brīdina - netuvojies! Brīdinājuma signāls ir skaļa astes triekšana pret ūdens virsmu. Ja robežas tiek pārkāptas, bebrs kļūst agresīvs pret saviem sugas brāļiem.


Kā dzīvo? Bebri ir monogāmi, dzīvo ģimenēs, ko veido vecāki un divu pēdējo metienu pēcnācēji. Mazuļi dzimst maijā. Gadu vecie bebru bērni palīdz vecākiem rūpēties par jaundzimušajiem.  Kad bebrs sasniedz divu gadu vecumu, tas pavasara palu laikā pamet ģimenes mītni un dodas meklēt dzīvesdraugu, ar kuru kopīgi iekārtot savu jauno dzīvesvietu.

Ko ēd? Redzot nogāztos kokus, nereti rodas priekšstats, ka bebri pārtiek no koku stumbriem, tomēr šie grauzēji ir augēdāji. Bebrs pārtiek no augu lapām, koku mizām, dažādiem asniņiem un citiem mīkstiem un patīkamiem lakstaugiem. Resnākus kokus bebrs grauž un gāž zemē vairāku iemeslu dēļ - lai tiktu pie sulīgajām koka lapām, iegūtu būvmateriālus dambju būvniecībai un nodeldētu zobus, kas bebram aug visu mūžu.

Vai zināji? 

  • Bebrs ir lielākais grauzēju kārtas pārstāvis Eiropā.
  • Bebra iespaidīgā aste peldot noder gan kā airis, gan kā stūre.
  • 19.gs. bebri gandrīz tika izmedīti kažokādu un tauku dēļ. 20.gs. tos atgrieza agrākajās dzīvesvietās. Lai gan mūsu pusē - ziemeļos un Eirāzijas austrumos vairs nevar sūdzēties par bebru daudzumu, Eiropas dienvidu valstīs bebri joprojām ir izmirusi suga.

Mīti un patiesība. 

  • Bebrs neēd koksni un, lai gan dzīvo ūdenī, neēd arī zivis. Bebrs ir augēdājs un vislabprātāk mielojas ar svaigiem un sulīgiem lakstaugiem. .
  • Bebru dziedzeru uzlējumam jau gadsimtiem ilgi piedēvē dziednieciskas īpašības, tomēr tam nav nekāda zinātniska pamatojuma.

Ozijs

Ozijs ir dzīvespriecīgs un gādīgs bebrs. Savas rūpes vizbiežāk izrāda veidojot pārtikas krājumus tā, lai pietiek gan sev, gan kaimiņam.

Bobija

Pēc savas skaudrās bērnības bebram nepiemērotos apstākļos, Bobija ir labi atkopusies un iedzīvojusies Līgatnes dabas takās. Raksturā ir mīļa un labsirdīga, tomēr, ja Ozijs vēlas paņemt arī viņas burkānu, tad Bobija prot sevi arī aizstāvēt.


Ozija un Bobijas stāsts

Līgatnes dabas takās pašlaik dzīvo divi bebri. 2022.gada oktobrī uz palikšanu ieradās bebri – Ozijs un Bobija. Bebri ir vienas ģimenes pārstāvji, kuriem 2023. gada maijā bija  viena gada jubileja. Mūsu dzīvnieku kopēji ievērojuši, ka abiem bebriem ir atšķirīgi raksturi. Ja Ozijs parūpēsies par savu draugu, nesdams pārtiku uz kopējo pārtikas kambari tik daudz, cik vien iespējams, tad Bobija atturīgi paņems nelielu daudzumu sev vēlamo ēdienu un to viena pati arī notiesās.  


Lai gan dabas taku apmeklētāji var priecāties par bebriem Oziju un Bobiju, viņu nokļūšanas stāsts pie mums ir skumjš. Mazuļu vecumā tos no bebru alas it kā bija atnesis suns un kādu laiku mazos bebrus cilvēks nepiemērotos apstākļos bija turējis mājās, barojot ar bebriem nepiemērotu pārtiku.

Savvaļas dzīvniekus ir aizliegts turēt nebrīvē!


Dabas aizsardzības pārvalde atgādina – neizdzēs dzīvību! Savvaļā ir ierasts, ka mātes atstāj savus mazuļus bez uzraudzības vairāku stundu garumā dažādu iemeslu dēļ. Pieauguša dzīvnieka pastāvīga klātbūtne piesaista plēsēju uzmanību, tādēļ, lai pasargātu mazuļus, tie lielākoties ir vieni. Daba to tā ir iekārtojusi. "Glābjot" dzīvnieku, kam palīdzība nav nepieciešama, samazinās tā izdzīvošanas iespējas, tāpēc labākais veids, kā palīdzēt, ir netuvoties un atstāt to savā vaļā. https://www.neizdzesdzivibu.lv/