Kur dzīvo? Atšķirībā no meža caunas, akmeņu caunas labprātāk
mitināsies tieši mozaīkveida lauku kultūrainavās, kas robežojas ar nelieliem
mežu nogabaliem, kā arī lauku ciematos, alejās, lauksaimniecības zemēs,
krūmainās upju krastmalās un netālu no apdzīvotām vietām.
Kā dzīvo? Akmeņu un meža caunu dzīves stils un paradumi ir stipri līdzīgi. Arī akmeņu cauna ir nometniece, kura savu teritoriju aizsargā no uzbrucējiem un robežas iezīmē ar ekskrementiem un urīnu. Monogāmi pāri veidojās pavasaros pirms riesta sākšanās, vēlāk pajūk un par mazuļiem rūpējās tikai mātītes. Pēc apaugļošanās iestājās grūtniecības latentais periods. Gandrīz desmit mēnešu garumā apaugļotā olšūna paliek neaktīvā stāvoklī. Aptuveni mēnesi pirms mazuļu dzimšanas laika, embrija attīstība atsākās.
Akmeņu caunas ļoti veikli rāpjas un dzīvojas pa kokiem, tādēļ ir drauds vāverēm un citiem kokos mītošajiem dzīvniekiem un putniem.
Ko ēd? Akmeņu caunu ēdamlietu saraksts ir visai garš. Tās,
vairāk nekā meža cauna, uzturā lieto tieši augu barību. Taču bez augiem,
barības sastāvā ietilpst arī dažādi peļveidīgie grauzēji, putni un to olas,
vāveres, abinieki, rāpuļi, kukaiņi (galvenokārt vaboļu sugas), avenes, mellenes
un citas ogas, atsevišķas sēņu sugas, augu sēklas, rieksti, kā arī krituši
dzīvnieki. Tāpat kā meža caunas, arī labprāt mielojās ar bišu un lapseņu pūžņu
šūnām un kūniņām, un gardo medu.
Vai zināji?
- Caunas ir ļoti agresīvi un spēcīgi plēsēji, kuri mēdz nokost vairāk upuru nekā spēj apēst. Nebaidās uzbrukt arī par sevi lielākam dzīvniekam.
- Caunu asie nagi ir daļēji ievelkami, līdzīgi kā kaķim. Šī iemesla dēļ tās tik veikli un droši rāpjas pa kokiem.
- Caunas ir vieni no šamanisma un totēma dzīvniekiem, par kuriem atrodamas daudzas teikas un pasakas. Tā, piemēram, caunas senajās kultūrās un indiāņu ciltīs tika uzlūkotas kā svētas, veiksmi un aizsardzību nesošs dzīvnieks, asociēts ar burvību, meža gudrību, straujumu, asprātību, ziņkārību un viltību, kā arī ķermeņa veselību un spēju noteikt visam robežas, atšķirt īstu draudzību no viltus, koku saikne ar debesīm un zemi u.t.t.
Kā atšķirt akmeņu caunu no
meža caunas? Akmeņu cauna ir salīdzinoši īsāka, bet ar relatīvi
garāku asti, kuras gals vienmērīgi sašaurinās. Akmeņu caunas ausis ir mazākas,
platākas un vairāk noapaļotas formas. Meža caunai, atšķirībā no akmeņu caunas,
ziemā pēdu apakšpuses vienmēr ir klātas ar apmatojumu. Akmeņu caunas
apmatojums, īpaši vasarās, ir gaišāks, bālāks un rupjāks – gaišāk pelēkbrūns
mugurpusē, tumšāks uz kājām un astes. Taču galvenā atšķirības pazīme ir tieši
pakakles plankums – akmeņu caunai tas, sākoties no pakakles un virzoties uz
leju, sadalās divās daļās, pārejot uz priekškāju augšdaļu. Turklāt plankuma
krāsa ir no baltas līdz blāvi dzeltenai, kamēr meža caunai tas ir tumšāk
dzeltenā, dažbrīd pat gandrīz oranžīgā nokrāsā un, sākoties no kakla,
ķīļveidīgi iestiepjas pakrūtē.
Līgatnes
dabas takās dzīvo divas akmeņu caunas - Neris un Guļava.
Akmeņu cauna (Martes foina)
Neris